skrabēt
skrabēt 3. pers. skrab, pag. skrabēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSuņa zobos skrabēja kauls.