iemērkt
iemērkt -mērcu [-mȩ̄̀rcu], -mērc, -mērc [-mȩ̄̀rc], pag. -mērcu transitīvs, darbības vārds
iemērkties atgriezenisks, darbības vārds
1.Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
PiemēriIemērkt ūdenī rokas.
1.1.Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
PiemēriIemērkt veļu.