iznīkt
iznīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Nīkstot aiziet bojā.
PiemēriSliktos apstākļos augi nīkuļo, pat iznīkst.
1.1.Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
PiemēriValoda sāk iznīkt.
2.Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
PiemēriIznīkt, gaidot autobusu.