Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mutulis
mutulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
PiemēriGaraiņu mutulis.
  • Garaiņu mutulis.
  • Tvaika mutulis.
  • No skursteņa cēlās dūmu mutuļi.
1.1.Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
PiemēriAtvara mutulis.
  • Atvara mutulis.
  • Mutuļos sakulta straume.
  • Krāču mutuļi.
  • Ūdens plūst mutuļiem.
1.2.pārnestā nozīmē Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
PiemēriNotikumu mutulis.
  • Notikumu mutulis.
  • Ieraut dzīves mutulī.