mute
mute lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
PiemēriAtvērt, aizvērt muti.
- Atvērt, aizvērt muti.
- Plātīt muti.
- Noslaucīt bērnam muti.
- Mutes gļotāda.
- Ielikt mutē konfekti.
- Sajust mutē rūgtu garšu.
Stabili vārdu savienojumiAtplest muti līdz ausīm. Mute vārstās.
- Atplest muti līdz ausīm — sarunvaloda plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
- Mute vārstās sarunvaloda — Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
- Mute virinās sarunvaloda — saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
- Mutes dobums — gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- Mutes harmonikas — pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
- Nelabums kāpj mutē — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
- Otram muti nevar aizsiet — nevar otram aizliegt runāt.
- Plātīt muti — 1. Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.2. Lieki, nevajadzīgi runāt.
- Runāt pilnā mutē sarunvaloda — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Sausa mute — sausuma sajūta mutē.
- Vaļēju muti — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
1.1.Šāda atvere dzīvnieka galvas priekšpusē.
PiemēriIelikt zirgam mutē dzelžus.
- Ielikt zirgam mutē dzelžus.
- Kukaiņu mutes orgāni.
Stabili vārdu savienojumiMutes un nagu sērga.
- Mutes un nagu sērga — dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
3.Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
PiemēriKrāsns mute.
- Krāsns mute.
- Alas mute.
- Nolikt bļodu uz mutes.
3.1.Upes ieteka jūrā.
PiemēriUpes mutē krājās ledus.
- Upes mutē krājās ledus.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti. (Ēst) ar gardu muti. (Kā) vienā mutē. (Ne) mutē neņemt. (Vai) izkūst mutē.
- (Ar) atplestu muti idioma — lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- (Ēst) ar gardu muti idioma — ēst ar lielu apetīti.
- (Kā) vienā mutē idioma — saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Ne) mutē neņemt idioma — nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
- (Vai) izkūst mutē idioma — saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- (Vai) kūst mutē idioma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- Aizbāzt muti sarunvaloda — 1. Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.2. Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- Ar kāru muti — ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- Ar muti kalnus gāzt sarunvaloda — vārdos veikt lielus darbus
- Atdarīt muti idioma — piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- Atvērt muti idioma — piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- Braukt ar muti idioma — sarunvaloda daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
- Brūķēt (lielu) muti sarunvaloda — nekautrīgi (daudz) runāt.
- Dzesēt muti sarunvaloda — lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Dzesināt muti sarunvaloda — lieki, arī bez panākumiem runāt.
- Dzīvot no rokas mutē idioma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- Iedot pa muti intransitīvs — piekaut.
- Ieliet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
- Izlaisties mutē sarunvaloda — bezkaunīgi, rupji runāt.
- Izņemt vārdus no mutes idioma — sarunvaloda pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Kā karsts kartupelis (mutē) idioma — saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
- Kā uz mutes kritis sarunvaloda — saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
- Kā uz mutes sists sarunvaloda — saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
- Kā ūdeni mutē ieņēmis idioma — saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- Klausīties ar vaļēju muti idioma — klausīties ar lielu interesi.
- Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis idioma — saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- Mute ir ciet (kādam) sarunvaloda — saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- Mute ir īstā vietā sarunvaloda — saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
- Mute kā laidara vārti sarunvaloda — saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
- Mute līdz ausīm sarunvaloda — 1. Saka par platā smaidā atvērtu muti.2. Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.3. Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Mute neveras idioma — saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- Mute paliek vaļā idioma — saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- Mutes bajārs sarunvaloda — plātīgs cilvēks, lielībnieks.
- Muti atplētis idioma — lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- Muti ciet! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — rupjš apsauciens, pavēle apklust, nerunāt.
- Muti iepletis idioma — lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- Nav ko mutē bāzt sarunvaloda — saka, ja nav ko ēst.
- Nav ko muti dzisināt idioma — saka, ja nav vērts runāt.
- Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- Neņemt (ne) mutē idioma — nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
- Neņemt mutē vārdus idioma — neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- Nevar ieliet mutē idioma — sarunvaloda saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
- No mutes mutē idioma — saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
- Nokrist uz mutes — nokrist uz vēdera, ar seju lejup.
- Noplātīt muti idioma — nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
- Ņemt mutē vārdus idioma — teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- Palaist muti idioma — izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- Palikt ar vaļā muti idioma — saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- Palikt ar vaļēju muti idioma — saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- Pievaldīt muti idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
- Savaldīt muti idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- Sirds (iz)lec pa muti ārā idioma — 1. Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Sirds (iz)lec pa muti laukā idioma — 1. Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Sirds kāpj (vai) pa muti ārā idioma — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds kāpj (vai) pa muti laukā idioma — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Turēt ūdeni mutē idioma — klusēt; būt nerunīgam.
- Ūdens smeļas mutē idioma — saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
- Valdīt muti idioma — neizpļāpāt.
- Vārstīt muti sarunvaloda — lieki, nevajadzīgi runāt.
- Vērt muti idioma — sākt runāt, izteikt savas domas.
- Visu mutē idioma — saka par ko tādu, par ko visi runā.
- Visu mutēs idioma — saka par ko tādu, par ko visi runā.