Paplašinātā meklēšana
Meklējam mute.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- dot mutes
- izņemt vārdus no mutes
- kā uz mutes kritis
- kā uz mutes sists
- liela mute
- likt pie mutes
- mute ir ciet (kādam)
- mute ir īstā vietā
- mute kā laidara vārti
- mute līdz ausīm
- mute neveras
- mute paliek vaļā
- mute vārstās
- mute virinās
- mutes bajārs
- mutes dobums
- mutes harmonikas
- mutes un nagu sērga
- nav uz mutes kritis
- no mutes mutē
- nokrist uz mutes
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- sausa mute
- uz mutes
Atrasts skaidrojumos (51):
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
- iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- orāls Tāds, kas attiecas uz muti, mutes dobumu, saistīts ar to.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- sūcējtipa Tāds, kura mutes orgāni piemēroti sūkšanai (par kukaiņiem).
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
mute citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV