Paplašinātā meklēšana
Meklējam mute.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No latīņu per 'caur, pa' un os (oris) 'mute'. (šķirklī perorāls)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No latīņu stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- dot mutes
- izņemt vārdus no mutes
- kā uz mutes kritis
- kā uz mutes sists
- liela mute
- likt pie mutes
- mute ir ciet (kādam)
- mute ir īstā vietā
- mute kā laidara vārti
- mute līdz ausīm
- mute neveras
- mute paliek vaļā
- mute vārstās
- mute virinās
- mutes bajārs
- mutes dobums
- mutes harmonikas
- mutes un nagu sērga
- nav uz mutes kritis
- no mutes mutē
- nokrist uz mutes
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- sausa mute
- uz mutes
Atrasts skaidrojumos (57):
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
- iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- ņuņņa mute; arī lūpas.
- žaunas mute.
- aukslējas mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- siekalas mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
- stomatīts mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- pusmaska mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- orāls Tāds, kas attiecas uz muti, mutes dobumu, saistīts ar to.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- sūcējtipa Tāds, kura mutes orgāni piemēroti sūkšanai (par kukaiņiem).
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
Atrasts piemēros (89):
- izplesties Acis, mute izpletās.
- aizšaut Aizšaut roku mutei priekšā.
- mute Alas mute.
- nolaisties Ar gadiem nolaižas mutes kaktiņi.
- nosmulēt Ar kūku nosmulēta mute.
- nošmulēt Bērnam nošmulēta mute.
- bezzobains Bezzobaina mute.
- altists Festivāla viesis savas mūzikas gaitas uzsāka kā altists, bet jau agrā jaunībā īstenoja savu kaislību – mutes harmoniku spēli.
- pusvirus Gribu ko teikt, bet mute paliek pusvirus.
- ievazāt Ievazāt valstī lopu mutes un nagu sērgu.
- dzelži Izņemt zirgam no mutes dzelžus.
- izsausēt Izsausējusi mute.
- labi Izvilcis pudeli, kas vēl ir labi pusē, viņš to pieliek pie mutes..
- noklunkšķēt Izvilcis pudeli.., viņš to pieliek pie mutes un atņem tikai tad, kad pēdējais malks ir noklunkšķējis viņa kaklā.
- sūcējs Kaitēkļi ar sūcēja tipa mutes orgāniem izsūc augu sulu.
- aizlikt Klepojot aizlikt roku mutei priekšā.
- mute Krāsns mute.
- sūcējtipa Kukaiņi ar sūcējtipa mutes orgāniem.
- mute Kukaiņu mutes orgāni.
- lieks Lieka mute ģimenē.
- mute Lieka mute.
- mutesbļoda Liela mutesbļoda.
- mutere Mana mutere.
- melns Melna mute.
- žāvāties Miegs nāk, vienā laidā žāvājos, mute ciet neturas.
- balamute Minhauzens vairs nav tukšs balamute, bet romantisks sapņotājs.
- atvērties mute atveras pārsteigumā.
- kalst mute kalst.
- ķēmīgs mute ķēmīgi sašķobās.
- izkalst mute no runāšanas pavisam izkaltusi.
- izžūt mute no uztraukuma izžuvusi sausa.
- notriept mute notriepta ar ēdienu.
- noziest mute noziesta ar šokolādi.
- brīnums mute palika vaļā aiz brīnumiem.
- pavērties mute pārsteigumā paveras.
- sašķiebties mute sašķiebjas uz raudāšanu.
- smakot mute smako.
- mikroflora mutes dobuma mikroflora.
- ermoņikas mutes ermoņikas.
- mute mutes gļotāda.
- gredzenmuskulis mutes gredzenmuskulis.
- kaktiņš mutes kaktiņos pavīd smaids.
- piesūceknis mutes piesūcekņi dēlēm.
- skalojams mutes skalojamais šķidrums.
- gļotāda mutes un deguna gļotāda.
- dobums mutes, deguna, rīkles dobums.
- saverkšķēt Nicīgi saverkšķēta mute.
- virināties No bailēm parunāt nevarēju, tikai mute virinājās.
- garaiņi No mutes nāca garaiņu mutuļi.
- nokarāties No mutes sunim nokarājas mēle.
- noķellēt Noķellēta mute.
- mute Nolikt bļodu uz mutes.
- slienas Noslaucīt ar kabatlakatiņu slienas no mutes.
- mute Pabarot sešas mutes.
- papūst Papūst mutes ermoņikas.
- pašaut Pašaut roku mutei priekšā.
- vēriens Pie pirmā mutes vēriena.
- sūcējtausteklis Pieaugušajiem sūcējskropstaiņiem nav mutes un rīkles, bet ir sūcējtaustekļi, ar kuriem satvert laupījumu.
- piešaut Piešaut mutei priekšā roku.
- plest Putna mazuļi plēta vaļā mutes, lai saņemtu barību.
- rupors Salikt rokas pie mutes kā ruporu.
- sanēt Sanēt mutes dobumu.
- iet Satraucošā vēsts iet no mutes mutē.
- sažūt Sažuvusī mute pavērās, lūpu kaktiņi savilkās uz augšu.
- siekalains Siekalaina mute.
- piebarot Spēt visas mutes piebarot.
- spļaudīt Spļaudīt ķiršu kauliņus no mutes ārā.
- spļaut Spļaut no mutes ārā ko rūgtu, negaršīgu.
- stomatīts Stomatīta simptomi visbiežāk ir sāpīga, sarkana, pietūkusi mutes dobuma gļotāda.
- žūt Stresa situācijās man žūst mute.
- sūcējtārpi Sūcējtārpu mutes atverei ir piesūceknis, ar ko tie piestiprinās pie saimnieka organisma.
- slienains Sunim slienaina mēle, mute.
- šķaudīt Šķaudot aizlikt roku mutei priekšā.
- citreizējs Šoreiz klusē citreizējais mutes bajārs.
- sūkāt Tabletes iedarbojas tikai tad, ja tiek sūkātas, jo uzsūcas caur mutes gļotādu.
- tīrs Tīra mute.
- piešauties To redzot, roka piešāvās mutei priekšā.
- plātoņa Tukšs plātoņa un balamute.
- tulznains Tulznaina mutes gļotāda.
- turēt Turēt plaukstu mutei priekšā.
- plātīties Uztraukumā mute tikai plātījās, nevarēja parunāt.
- uztriepe Uztriepe no mutes gļotādas.
- apskate Veikt mutes dobuma apskati.
- nošķaudīties Viņš nošķaudījās, pielikdams mutei priekšā plaukstu.
- kustēties Visiem kustas mutes.
- stiept Zēns stiepj košļeni no mutes.
- zobains Zobaina mute.
- zobenzivs Zobenzivīm ir zobenveida augšžoklis, liela mute, bet nav zobu.
- periodontīts Zobu aplikumā esošās baktērijas izraisa mutes dobuma slimības – kariesu, gingivītu, periodontītu.
mute citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV