kalst
kalst kalstu, kalsti, kalst, pag. kaltu darbības vārds; intransitīvs
1.Žūstot kļūt sausākam, arī cietākam.
PiemēriUz galda kalst atstātais maizes rieciens.
- Uz galda kalst atstātais maizes rieciens.
- Kalzdams smaržo siens.
- Saulē kalst izraktās kūdras gabali.
1.1.Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
PiemēriNeaplietie dēsti kalst.
- Neaplietie dēsti kalst.
- Liepa ar bojātajām saknēm sāk kalst.
- Nav lijis, un dārzs kalst.
1.2.Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
PiemēriMute kalst.
- Mute kalst.
- Slimniekam kalst lūpas.
- Slāpēs kalst rīkle.
1.3.pārnestā nozīmē Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
Piemēri"..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."