kaltēt
kaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
kaltēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
PiemēriKaltēt graudus.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
PiemēriKarstā saule ātri kaltē sienu.
3.formā: trešā persona Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
PiemēriSestdienās krodzinieks atļauj dziedāt. Viņš zina: tas kaltē rīkli un vairo apgrozījumu.
3.1.intransitīvs Būt slāpju sajūtai.
PiemēriStipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.