kaltēt
kaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kaltēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
PiemēriKaltēt graudus.
- Kaltēt graudus.
- Kaltēt sagrieztos ābolus uz plīts.
- Kaltētas sēnes, zivis.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
PiemēriKarstā saule ātri kaltē sienu.
- Karstā saule ātri kaltē sienu.
- intransitīvs Sausais vējš kaltē.
3.formā: trešā persona Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
PiemēriSestdienās krodzinieks atļauj dziedāt. Viņš zina: tas kaltē rīkli un vairo apgrozījumu.
- Sestdienās krodzinieks atļauj dziedāt. Viņš zina: tas kaltē rīkli un vairo apgrozījumu.
3.1.intransitīvs Būt slāpju sajūtai.
PiemēriStipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.
- Stipri kaltēja, un Ingus piegāja pie krāna nodzerties.