nestuves
nestuves [nȩstuves] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
PiemēriNovietot cietušo uz nestuvēm.
1.1.Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
PiemēriNest smiltis ar nestuvēm.
1.2.arī formā: vienskaitlis Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
PiemēriValdnieku nesa nestuvēs no tīra zelta.