Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spindzele
spindzele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.apvidvārds Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
PiemēriGovs ar asti atgaiņā spindzeles.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
Piemēri"Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.