spindzēt
spindzēt 3. pers. spindz, pag. spindzēja, arī spindza intransitīvs, darbības vārds
spindzoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriBites spindz ap stropu.
2.Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriGaisā spindz lodes.