Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spindzele
spindzele dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.apvidvārds Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
PiemēriGovs ar asti atgaiņā spindzeles.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
Piemēri"Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.