spindzele
spindzele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.apvidvārds Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
PiemēriGovs ar asti atgaiņā spindzeles.
- Govs ar asti atgaiņā spindzeles.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
Piemēri"Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.