nomierināt
nomierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
nomierinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriNomierināt raudošo bērnu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
PiemēriNomierināt nervus, nervu sistēmu.
Stabili vārdu savienojumiNomierinošs līdzeklis.