Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
novicot
novicot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Nopērt (ar vicu, rīksti).
PiemēriTevi vajadzētu kārtīgi novicot.
  • Tevi vajadzētu kārtīgi novicot.
2.sarunvaloda Ātri apēst.
PiemēriNovicot maizes gabalu.
  • Novicot maizes gabalu.
3.sarunvaloda Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
PiemēriNovicot pirmos kilometrus.
  • Novicot pirmos kilometrus.
4.sarunvaloda Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
PiemēriAtbrauca zaldāti, novicoja māju brūnzaļā krāsā, sabēra granti uz izdangātajām takām, un viss bija kārtībā.
  • Atbrauca zaldāti, novicoja māju brūnzaļā krāsā, sabēra granti uz izdangātajām takām, un viss bija kārtībā.