sarepēt
sarepēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
PiemēriSarepējusi āda uz elkoņa.
- Sarepējusi āda uz elkoņa.
- Ādas sēnīte izpaužas kā sarepējis epidermas slānis.
- Vakaros viņš [ganiņš] pārnāca mājās melns kā sušķis, bet pamāte nedeva pat silta ūdens lāsi, kur nomazgāt rokas un kājas. Tās sasprēgāja un sarepēja kā veci sakārņi.
1.1.Kļūt raupjam, negludam.
PiemēriSarepējusi koka miza.
- Sarepējusi koka miza.
2.Dzīstot pārklāties ar kreveli.
PiemēriĀda rētās sarepēja.
- Āda rētās sarepēja.