siluets
siluets lietvārds; vīriešu dzimte
1.Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
PiemēriPār draudīgajiem kalnu siluetiem paceļas spožs mēness.
- Pār draudīgajiem kalnu siluetiem paceļas spožs mēness.
- Ēkas siluets iezīmējas uz saulrieta debesu fona melns, kā no papīra izgriezts.
1.1.Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
PiemēriVecrīgas torņu siluets.
- Vecrīgas torņu siluets.
- Sv. Pētera baznīcas siluets.
2.Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
PiemēriPuspieguļošs siluets.
- Puspieguļošs siluets.
- Šobrīd modes pasaulē noteicošie ir taisnais un piekļāvīgais siluets.
3.Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
PiemēriSiluetu māksla.
- Siluetu māksla.
Cilme:No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda).