vecītis
vecītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vecs vīrietis.
PiemēriUz soliņa sēž sirms vecītis.
- Uz soliņa sēž sirms vecītis.
- Ziemassvētku vecītis.
1.1.formā: daudzskaitlis Veci cilvēki.
PiemēriVientuļi vecīši.
- Vientuļi vecīši.
Stabili vārdu savienojumiZiemassvētku vecītis. Ziemsvētku vecītis.
- Ziemassvētku vecītis — izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- Ziemsvētku vecītis — Ziemassvētku vecītis.