esplanāde
esplanāde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Plašs laukums, plata iela.
PiemēriIerīkot esplanādi.
- Ierīkot esplanādi.
- Pastaigāties pa esplanādi.
1.1.vēsturisks Klaja teritorija ap cietoksni.
Cilme:No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus ‘nolīdzināts, plakans’.