pielauzt
pielauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu darbības vārds; transitīvs
1.Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPielauzt pūpolus Lieldienām.
- Pielauzt pūpolus Lieldienām.
1.1.Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
PiemēriPielauzt veselu klēpi ar vaivariņiem.
- Pielauzt veselu klēpi ar vaivariņiem.
2.Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
PiemēriPielauzu vīru, ka jābūvē māja.
- Pielauzu vīru, ka jābūvē māja.
- Viņu ilgi mēģināja pielauzt.
- Beigās puiši tēvu pielauza.