pietamborēt
pietamborēt [pìetam̃buõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPieadīts, pietamborēts kaudzēm –zeķes, cimdi, sedziņas.
- Pieadīts, pietamborēts kaudzēm –zeķes, cimdi, sedziņas.
- Skapja plaukti pietamborēti pilni gan ar sedziņām un galdautiem, gan aizkariem.
2.Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
PiemēriPietamborēt linu dvieļiem greznas mežģīnes.
- Pietamborēt linu dvieļiem greznas mežģīnes.
- Blūzei pietamborētas piedurknes.
- Somai var pietamborēt rokturus.