mija
mija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
PiemēriDienas un nakts mija.
- Dienas un nakts mija.
- Darba un atpūtas mija.
- Gadsimtu mija.
- Gadalaiku mija.
Stabili vārdu savienojumiGadu mija. Skaņu mija.
- Gadu mija — gadumija.
- Skaņu mija joma: valodniecība — parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
1.1.Secīga atrašanās (citam aiz cita).
PiemēriKrāsu toņu mija.
- Krāsu toņu mija.