migrēt
migrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
PiemēriMigrēt uz ārzemēm.
1.1.Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
PiemēriMigrēt uz dienvidiem.
1.2.Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
PiemēriPienenes migrē ar lidpūku palīdzību.
2.Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
PiemēriAr gruntsūdeņu plūsmu migrējošās vielas.