migrants
migrants lietvārds; vīriešu dzimte
migrante dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas migrē.
PiemēriJauns migrantu pieplūdums.
1.1.Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
PiemēriKolkasragu diennaktī pārlido daudzi tūkstoši migrantu.
Cilme:No latīņu migrans (migrantis) ‘tāds, kas pārvietojas’.