mijkrēslis
mijkrēslis -šļa, dsk. ģen. -šļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
PiemēriRīta mijkrēslis.
- Rīta mijkrēslis.
- Vasaras vakara mijkrēslis.
- Strādāt dārzā līdz mijkrēslim.
1.1.Vāja, patumša gaisma; krēsla.
PiemēriVecajā lauku mājā valdīja mijkrēslis.
- Vecajā lauku mājā valdīja mijkrēslis.
- Pēcpusdienā mežā jau iestājās mijkrēslis.
- Koki mijkrēslī šķita drūmi un draudīgi.