pieķert
pieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
PiemēriPieķert zagli.
- Pieķert zagli.
- Pieķert vainīgo.
- Meitene pieķerta smēķējam.
- Students pieķerts špikojam.
- Pieķert melos.
Stabili vārdu savienojumiPieķert sevi.
- Pieķert sevi — pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
2.Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriCik daudz zivju tu vari pieķert?
- Cik daudz zivju tu vari pieķert?
2.1.Ķerot iegūt (ko) papildus.
PiemēriGadās, ka stārķi, lasot pļavās vardes, pieķer arī kādu ķirzaku.
- Gadās, ka stārķi, lasot pļavās vardes, pieķer arī kādu ķirzaku.
3.sarunvaloda Paņemt papildus.
PiemēriStrādāju divās darbavietās un visu laiku domāju, kur vēl kaut ko var pieķert klāt.
- Strādāju divās darbavietās un visu laiku domāju, kur vēl kaut ko var pieķert klāt.