pielāčot
pielāčot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
PiemēriAr dubļainiem zābakiem pielāčot grīdu.
- Ar dubļainiem zābakiem pielāčot grīdu.
- Pielāčot kabinetu.
- Pielāčot vannas istabu.
2.Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPielāčot pie krastmalas.
- Pielāčot pie krastmalas.