Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pielaist
pielaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu darbības vārds; transitīvs
1.Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
PiemēriPielaist uzbrucēju tuvāk.
  • Pielaist uzbrucēju tuvāk.
  • Pielaist alni pēc iespējas tuvāk medību tornim.
  • pārnestā nozīmē Apzināti vairījos sev kādu pielaist pārāk tuvu.
2.Atļaut piedalīties.
PiemēriPielaist pie sacensībām.
  • Pielaist pie sacensībām.
  • Pielaist pie eksāmeniem.
  • Pielaist dalībai izsolē.
2.1.Atļaut rīkoties, darboties.
PiemēriPielaist pie varas.
  • Pielaist pie varas.
Stabili vārdu savienojumiPielaist pie stūres.
3.Laižot, tecinot piepildīt (ko).
PiemēriPielaist pilnu vannu.
  • Pielaist pilnu vannu.
3.1.Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
PiemēriPielaist vannā ūdeni.
  • Pielaist vannā ūdeni.
4.sarunvaloda Iedarbināt.
PiemēriPielaist motoru.
  • Pielaist motoru.
  • Pielaist traktoru.
5.sarunvaloda Pieļaut.
PiemēriPielaist kļūdu.
  • Pielaist kļūdu.
  • Pielaist varbūtību.
6.Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
PiemēriPielaist slimību.
  • Pielaist slimību.
Stabili vārdu savienojumiPielaist sērkociņu. Pielaist uguni.