pieķert
pieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
PiemēriPieķert zagli.
Stabili vārdu savienojumiPieķert sevi.
2.Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriCik daudz zivju tu vari pieķert?
2.1.Ķerot iegūt (ko) papildus.
PiemēriGadās, ka stārķi, lasot pļavās vardes, pieķer arī kādu ķirzaku.
3.sarunvaloda Paņemt papildus.
PiemēriStrādāju divās darbavietās un visu laiku domāju, kur vēl kaut ko var pieķert klāt.