jokot
jokot [juõkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
PiemēriViņš mēdz daudz jokot.
- Viņš mēdz daudz jokot.
- Jokot, kamēr meitene pasmaida.
- Censties jokot.
1.1.Runāt, izturēties nenopietni.
PiemēriViņas draudiem nevar ticēt, viņa tikai joko.
- Viņas draudiem nevar ticēt, viņa tikai joko.
- Nejoko ar elektrību!