joma
joma [juõma] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
PiemēriKuršu joma.
2.Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
PiemēriAizsērējusi, aizaugusi joma.
3.Nozare (cilvēka darbībai).
PiemēriStrādāt literatūras jomā.
Stabili vārdu savienojumiPakalpojumu joma.
Cilme:Aizguvums no lībiešu jūom ‘dziļums jūrā starp sēkļiem’; nozīme ‘darbības joma, nozare’ izveidojās 20. gs. 30. gados.