jonis
jonis [juõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Strauja, spēcīga kustība; spars.
Stabili vārdu savienojumiAr joni.
1.1.Brāzma.
PiemēriPa negaisa joņiem Mākoņi trauc..
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: bezprievārda instrumentālis, daudzskaitlis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
PiemēriNo jumta joņiem gāžas lietusūdens.
2.apvidvārds Laikposms, brīdis.
PiemēriNu jau pagājis labs jonis.
2.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: bezprievārda instrumentālis, daudzskaitlis Brīžiem.
PiemēriViņa balss joņiem cēlās padebešu augstumos, joņiem atkal grima kā bezdibenīgās dzīlēs ..
Cilme:Aizguvums no lībiešu jūont ‘ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis’. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs.