joks
joks [juõks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
PiemēriAsprātīgs joks.
- Asprātīgs joks.
- Veci, muļķīgi joki.
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus. Joka pēc; joka dēļ. Joku luga.
- Dzīt jokus sarunvaloda — jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- Joka pēc; joka dēļ — lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- Joku luga novecojis — komēdija.
- Joku plēsējs — sarunvaloda cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- Nav joka lieta — saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- Padzīt jokus idioma — pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- Paplēst jokus idioma — mazliet pajokot.
- Patriekt jokus transitīvs — teikt jokus, jokoties.
- Plēst jokus idioma — jokot, jokoties.
- Prāts nesas uz jokiem — patīk, arī gribas jokot.
- Taisīt jokus idioma — sarunvaloda ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
1.1.Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
PiemēriSaprast, ka tas ir tikai joks.
- Saprast, ka tas ir tikai joks.
Stabili vārdu savienojumiBez jokiem. Izspēlēt joku. Jokus pie malas.
- Bez jokiem — nejokojot, runājot pavisam nopietni.
- Izspēlēt joku idioma — izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- Jokus pie malas — saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
- Nav (nekāds) joks — saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- Ne pa jokam — pa īstam, nopietni; pamatīgi.
- Nobristies ne pa jokam — ļoti nobristies.
- Pa jokam — nenopietni, jokojot.