sprādzēt
sprādzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
PiemēriSprādzēt jostu ciet.
- Sprādzēt jostu ciet.
- Sprādzēt bikšu siksnu vaļā.
- Sprādzēt siksnas pie somas.