Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sprādze
sprādze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
PiemēriMetāla sprādze.
  • Metāla sprādze.
  • Sandales ar sprādzēm.
Stabili vārdu savienojumiMatu sprādze.
  • Matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
2.Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
PiemēriValkāt uz rokas zelta sprādzi.
  • Valkāt uz rokas zelta sprādzi.