sprādziens
sprādziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → sprāgt1; īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
PiemēriGranātas sprādziens.
- Granātas sprādziens.
- Gāzes vada sprādziens.
- Vulkāna sprādziens.
- Iet bojā sprādzienā.
- Atskanēt sprādzienam.
1.1.pārnestā nozīmē Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
PiemēriPrieka asaru sprādziens.
- Prieka asaru sprādziens.
- Dusmu sprādziens.
- Skaļu aplausu sprādziens.