sprāgt
sprāgt sprāgstu, sprāgsti, sprāgst, pag. sprāgu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Sašķīst gabalos, eksplodēt (piem., pēc trieciena strauji mainoties tilpumam).
PiemēriKaujas laukā sprāga šāviņi un granātas.
Stabili vārdu savienojumiRiepa sprāgst.
1.1.Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
PiemēriMednieka rokās nejauši sprāga bise.
2.formā: trešā persona Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
PiemēriDurvis sprāga vaļā ar spēcīgu grūdienu.
3.formā: trešā persona Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
PiemēriBērziem jau aprīlī sāk sprāgt pumpuri.
3.1.Plīst, plaisāt (par augu daļām).
PiemēriKāpostiem lielās galvas sprāgst pušu.
4.formā: trešā persona Strauji virzīties, šķīst, šķelties u. tml. (piem., par dzirkstelēm).
PiemēriDzirksteles sprāgst gaisā no ugunskura.
5.sarunvaloda Nobeigties (par dzīvniekiem).
PiemēriEzerā zem biezā ledus sprāgst zivis.
5.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Mirt (par cilvēkiem).
PiemēriNabags sprāgst no bada vai nost.
Stabili vārdu savienojumiAcis sprāgst no pieres ārā. Acis sprāgst no pieres laukā. Sprāgt (vai) pušu aiz dusmām.