iegrožot
iegrožot [ìegrùožuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iegrožojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ierobežot (kādu, piem., rīcībā, iegribās).
PiemēriIegrožot nekārtību cēlājus.
- Iegrožot nekārtību cēlājus.
- Prast sevi iegrožot.
- Normu neiegrožots cilvēks.
1.1.Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
PiemēriIegrožot savas iegribas.
- Iegrožot savas iegribas.
- Iegrožot patvaļu un agresīvās vēlmes.
1.2.Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
PiemēriIegrožot straujo upi ar aizsprostu.
- Iegrožot straujo upi ar aizsprostu.