lodāt
lodāt [luõdât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
PiemēriZālē lodā zalktis.
- Zālē lodā zalktis.
- Bites lodā pa ziediem.
- Uz takas lodā skudras.
2.Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
PiemēriLodāt pa bēniņiem.
- Lodāt pa bēniņiem.
- Lodāt pa meža biezokni.
3.formā: trešā persona Virzīties, plūst (dažādos virzienos, apliecot šķēršļus u. tml.).
PiemēriLiesmu mēles lodā pa kūlu.
- Liesmu mēles lodā pa kūlu.
- Tukšajā šķūnī lodā vējš.
- Ūdens straumītes jau lodā pie kājām.
3.1.Būt, rasties (ķermeņa daļās).
PiemēriPa muguru lodā tirpas.
- Pa muguru lodā tirpas.
- Caur miesu lodā drebuļi.