sastīvināt
sastīvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Iecietināt (parasti pilnīgi).
PiemēriSastīvināt apakšsvārkus.
- Sastīvināt apakšsvārkus.
- Kleitai uzšūti rožu pumpuri no sastīvināta auduma.
- Māsiņas matus sedza sastīvināta cepurīte.
1.1.Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
PiemēriSastīvināt cirtas ar želeju.
- Sastīvināt cirtas ar želeju.
- Sastīvināta frizūra.
- Meitene pabužināja puiša sastīvināto matu ērkuli.
1.2. Nebrīvs, sasaistīts.
PiemēriSastīvināts cilvēks.
- Sastīvināts cilvēks.
- Sastīvināti svētku pasākumi.
- Sastīvināta galma etiķete.
- Sastīvināta uzvedība.
- Atbildības sastīvināta seja.