Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nekārtība
nekārtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
PiemēriNekārtība atvilktnē.
  • Nekārtība atvilktnē.
  • Virtuvē ir liela nekārtība.
  • Istaba atstāta nekārtībā.
1.1.Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
PiemēriMākslinieciska nekārtība.
  • Mākslinieciska nekārtība.
2.formā: daudzskaitlis Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
PiemēriNekārtības pilsētas transportā.
  • Nekārtības pilsētas transportā.
  • Sūdzēties par nekārtībām daudzdzīvokļu namu pagalmos.
3.formā: daudzskaitlis Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
PiemēriValstī sākušās nekārtības.
  • Valstī sākušās nekārtības.
  • Nekārtības demonstrācijas laikā.
  • Policija sagatavojusies iespējamām nekārtībām.