Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pāršļūkt
-šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
1.Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
PiemēriRipa pāršļūc pāri vārtu līnijai.
1.1.sarunvaloda Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
PiemēriŠī grāmata ir pietiekami smaga lasāmviela, kurai nevar vienkārši pāršļūkt pāri.
2.Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
PiemēriBalstīdamās uz spieķa, večiņa kaut kā pāršļūc pāri ielai.