Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pārtapt
pārtapt -topu [-tùopu], -topi, -top, pag. -tapu intransitīvs, darbības vārds
pārtapums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
PiemēriSvētceļojumā daudzi cilvēki pārtop.
2.formā: trešā persona Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
PiemēriBijušo rūpnīcu telpas daudzviet pārtop ekskluzīvos dzīvokļos.
2.1.Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
PiemēriDažkārt aizraušanās pārtop lielā mīlestībā.