Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pāršļūkt
pāršļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
1.Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
PiemēriRipa pāršļūc pāri vārtu līnijai.
  • Ripa pāršļūc pāri vārtu līnijai.
  • Uz slidenā ceļa mašīna pēkšņi pāršļūc pretējā braukšanas joslā.
1.1.sarunvaloda Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
PiemēriŠī grāmata ir pietiekami smaga lasāmviela, kurai nevar vienkārši pāršļūkt pāri.
  • Šī grāmata ir pietiekami smaga lasāmviela, kurai nevar vienkārši pāršļūkt pāri.
2.Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
PiemēriBalstīdamās uz spieķa, večiņa kaut kā pāršļūc pāri ielai.
  • Balstīdamās uz spieķa, večiņa kaut kā pāršļūc pāri ielai.