sameklēt
sameklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
PiemēriSameklēt ugunsdrošos ķieģeļus.
- Sameklēt ugunsdrošos ķieģeļus.
- Sameklēt informāciju internetā.
- Sameklēju kabatā cimdus.
- Sameklēt skapī putekļu mēteli.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
PiemēriSameklēt sētnieku ar pagraba atslēgu.
- Sameklēt sētnieku ar pagraba atslēgu.
- Sameklēt viņu ar radinieku palīdzību.
- Kā tevi sameklēt?
1.2.Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
PiemēriSameklēt vagonā brīvu vietu.
- Sameklēt vagonā brīvu vietu.
- Sameklēt svešā vietā veikalu.
1.3.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
PiemēriAr acīm sameklēt publikā draudzeni.
- Ar acīm sameklēt publikā draudzeni.
2.Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
PiemēriSameklēt jaunu darbinieku.
- Sameklēt jaunu darbinieku.
- Sameklēt labu meistaru.
- Sameklēt sev sievu.
- Sameklēt lielāku dzīvokli.
- Sameklēt pagaidu darbu.