Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mīcīt
mīcīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
PiemēriMīcīt mīklu.
  • Mīcīt mīklu.
  • Mīcīt mālus.
  • Bērns mīcīja plastilīnu.
Stabili vārdu savienojumiMīcīt maizi.
  • Mīcīt maizi — šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
1.1.Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
PiemēriMīcīt un stampāt zemi.
  • Mīcīt un stampāt zemi.
  • Mīcīt dubļus.
2.sarunvaloda Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
PiemēriMīcīt kaķi.
  • Mīcīt kaķi.
  • Mīcīt muguru.
2.1.Spiest, bāzt (kur iekšā).
PiemēriMīcīt mugursomā drēbes.
  • Mīcīt mugursomā drēbes.
Stabili vārdu savienojumiMīcīt dubļos.