draņķis sarunvaloda
draņķis lietvārds; vīriešu dzimte
draņķe lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
PiemēriGatavais draņķis, ne instruments.
1.1.Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
PiemēriKā viņš, draņķis, drīkst!
Cilme:No austrumfrīzu drank ‘dzēriens; samazgas, saskalas’.