dūkt
dūkt dūcu, dūc, dūc, pag. dūcu darbības vārds; intransitīvs
dūciens lietvārds; vīriešu dzimte
dūkoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriBites, kamenes, dunduri dūc.
- Bites, kamenes, dunduri dūc.
1.1.Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriDūc virpas un frēzes.
- Dūc virpas un frēzes.
- Klusu dūc ventilatori.
- Vējā dūc telefona vadi.
- Augstumā dūc lidmašīna.
- Ielās dūc trolejbusi.
- pārnestā nozīmē Tālumā dūc šoseja.
1.2.Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
PiemēriTālumā dūc pērkons.
- Tālumā dūc pērkons.
- Gravā dūc dzirnavu aizsprosta ūdenskritums.
2.Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
PiemēriDūkt oktāvu zemāk.
- Dūkt oktāvu zemāk.
- Klusi dūkdams, zēns rotaļājās.
2.1.Dobji, zemu skanēt.
PiemēriSāk dūkt orķestris.
- Sāk dūkt orķestris.
- Ērģeles dūc fūgu.
2.2.Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
PiemēriPūlis viļņojas un dūc.
- Pūlis viļņojas un dūc.
- Veikals dūc ļaužu pārpilnībā.
Stabili vārdu savienojumiAusis (arī ausīs) džinkst (arī dun, dūc, rūc, šalc, šņāc, zvana, žvinkst). Dūc kā bišu stropā.
- Ausis (arī ausīs) džinkst (arī dun, dūc, rūc, šalc, šņāc, zvana, žvinkst) — saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- Dūc kā bišu stropā idioma — saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.