Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žagata
žagata lietvārds; sieviešu dzimte
1.Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
PiemēriParastā žagata.
Stabili vārdu savienojumiŽagatu ģintis.
2.sarunvaloda Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
PiemēriDacei neuzticos, tai žagatai patīk pļāpāt un izplatīt baumas.