Mozus
Mozus [mõzus] lietvārds; vīriešu dzimte, īpašvārds
Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
PiemēriSinaja kalnā Dievs iedeva Mozum divas akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīti 10 baušļi.
- Sinaja kalnā Dievs iedeva Mozum divas akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīti 10 baušļi.
Stabili vārdu savienojumiMozus grāmatas. Mozus ticība.
- Mozus grāmatas — Vecās Derības pirmās piecas grāmatas; Tora.
- Mozus ticība — sarunvaloda jūdaisms.
Stabili vārdu savienojumiNo Mozus laikiem.
- No Mozus laikiem idioma — saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
Cilme:No ebreju Mōšē ‘izvilcējs, glābējs’.