tautietis
tautietis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
tautiete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
PiemēriApciemot savu tautieti.
2.joma: folklora Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
PiemēriTāļu, tāļu tu, tautieti, Tu no manis, es no tevis; Ik rītiņa tev sūtīju Ar vējiņu labas dienas.
3.Studentu korporācijas hierarhijas pakāpe.
PiemēriStudentu korporāciju biedri dalās fukšos, komiltoņos jeb tautiešos un filistros, studenšu korporācijās dalījums ir līdzīgs – meitenes, tautietes un filistres.